Glioblastoma

Kas ir glioma?

Glioma ir audzējs, kas pieder pie tā saucamajām gliālajām audzēju grupām un var attīstīties gan galvas smadzenēs, gan muguras smadzenēs. Šie audzēji veidojas no neiroglijas šūnām – šūnām, kas atbalsta un aizsargā nervu šūnas jeb neironus. Sākotnēji neirogliju uzskatīja par nervu sistēmas saistaudiem, taču mūsdienās zināms, ka tām ir daudz plašāka loma smadzeņu darbībā. Gliomas ir viens no izplatītākajiem smadzeņu audzēju veidiem, un tās iedalās dažādos tipos, piemēram, astrocitomās, oligodendrogliomās un ependimomās, atkarībā no šūnu veida, no kura tās sāk augt.

Gliomas tiek klasificētas ne tikai pēc šūnu tipa, bet arī pēc to ļaundabīguma pakāpes un molekulārajām pazīmēm. Šāda klasifikācija ir būtiska, lai prognozētu slimības gaitu un izvēlētos katram pacientam vispiemērotāko ārstēšanas metodi. Mūsdienu medicīnā arvien lielāka nozīme ir molekulārajai diagnostikai, kas palīdz precīzi noteikt audzēja raksturu un pielāgot terapiju.

Kas ir glioblastoma?

Glioblastoma ir viens no gliomu grupas audzējiem, kas pazīstams ar savu augsto ļaundabīgumu un agresivitāti. Tas var attīstīties gan galvas smadzenēs, gan muguras smadzenēs, bet visbiežāk sastopams galvas smadzenēs. Glioblastoma aug infiltratīvi, tas ir, izplatās starp veselajām smadzeņu šūnām bez skaidras robežas ar apkārtējiem audiem, kas padara to īpaši grūti ārstējamu. Šis audzējs attīstās strauji un var izraisīt nopietnus simptomus salīdzinoši īsā laikā.

Glioblastoma veidojas no astrocītiem – zvaigžņveida šūnām, kas atbalsta nervu šūnas. Lai gan šis ļaundabīgais audzējsvar skart jebkuru vecumu, vidējais pacientu vecums ir aptuveni 64 gadi. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) klasifikāciju, glioblastoma ir IV pakāpes audzējs, kas norāda uz tā augsto bīstamību un straujo attīstību. Katru gadu tā tiek diagnosticēta aptuveni 3-4 cilvēkiem uz 100 000 iedzīvotāju, padarot to par vienu no biežākajiem primārajiem smadzeņu audzējiem pieaugušajiem.

Kādi ir glioblastomu veidi?

Glioblastomas iedala divos galvenajos veidos: primārās un sekundārās glioblastomas.

• Primārā glioblastoma ir situācija, kad ārkārtīgi agresīvs, ļaundabīgs audzējs attīstās uzreiz, jau no paša sākuma bez iepriekšējas mazāk ļaundabīga audzēja klātbūtnes. Šis veids biežāk skar vecāka gadagājuma pacientus un parasti ir saistīts ar sliktāku prognozi.

• Sekundārā glioblastoma progresē lēnāk, ļaundabīgam audzējam attīstoties no mazāk agresīviem audzējiem, piemēram, astrocitomām. Šis process var ilgt pat 8-10 gadus un biežāk novērojams jaunākiem pacientiem. Sekundārās glioblastomas nereti ir saistītas ar specifiskām ģenētiskām izmaiņām, piemēram, IDH mutāciju, kas var ietekmēt ārstēšanas pieeju un slimības iznākumu.

Molekulārās atšķirības starp šiem veidiem ir nozīmīgas, jo tās nosaka audzēja uzvedību un jutību pret staru un ķīmijterapiju. Piemēram, audzēji ar IDH mutāciju bieži vien labāk reaģē uz noteiktām ārstēšanas metodēm.

Kurās smadzeņu daļās var attīstīties glioblastoma?

Glioblastoma var rasties jebkurā galvas smadzeņu vai muguras smadzeņu daļā, taču visbiežāk tā tiek diagnosticēta smadzeņu puslodēs, īpaši frontālajā, temporālajā vai parietālajā daivā. Retāk audzējs skar smadzeņu stumbru vai muguras smadzenes. Audzēja atrašanās vieta ietekmē gan simptomus, gan ārstēšanas iespējas – piemēram, audzējs, kas atrodas valodas vai kustību centros, var apgrūtināt pilnīgu ķirurģisku izņemšanu.

Kādi ir glioblastomas simptomi?

Glioblastomas simptomi nav specifiski un var līdzināties citu smadzeņu slimību pazīmēm. Tie parasti attīstās strauji sakarā ar audzēja izraisīto masas efektu (audzējs sāk ieņemt nozīmīgu vietu ierobežotajā telpā iekšpus galvaskausam, tādējādi radot spiedienu uz smadzeņu struktūtām) un apkārtējo smadzeņu audu tūsku. Biežākie simptomi ietver:

• Stipras galvassāpes, kas bieži pasliktinās no rīta vai pie fiziskas slodzes.

• Slikta dūša un vemšana, kas var liecināt par paaugstinātu spiedienu galvaskausā.

• Ekstremitāšu vājums vai notirpums, kas var skart vienu ķermeņa pusi.

• Sejas puses noslīdējums vai grūtības kontrolēt sejas muskuļus.

• Līdzsvara traucējumi un koordinācijas problēmas.

• Personības izmaiņas, piemēram, apjukums vai uzvedības izmaiņas.

• Atmiņas un domāšanas traucējumi, kas apgrūtina ikdienas darbības.

• Epilepsijas lēkmes, kas nereti ir viena no pirmajām audzēja izpausmēm.

Simptomi var atšķirties atkarībā no audzēja lokalizācijas – piemēram, audzējs temporālajā daivā var izraisīt dzirdes vai valodas problēmas. Ja pamanāt šādas pazīmes, nekavējoties konsultējieties ar speciālistu.

Kā tiek atklāti smadzeņu audzēji?

Sākotnējā diagnoze parasti tiek noteikta, veicot datortomogrāfijas (CT) vai magnētiskās rezonanses (MRI) izmeklējumus galvas smadzenēm. MRI ir īpaši precīza metode, kas ļauj novērtēt audzēja veidu, izmēru un izplatību. Tomēr dažkārt citas slimības, piemēram, iekaisumi vai asinsizplūdumi, var izskatīties līdzīgi audzējam, tāpēc galīgo diagnozi apstiprina ar biopsiju vai operācijas laikā iegūta materiāla histoloģisko un molekulāro izmeklēšanu.

Mūsdienās liela nozīme ir molekulārajai diagnostikai, kas nosaka audzēja ģenētiskās īpatnības, piemēram, IDH mutāciju vai MGMT metilēšanu, kas palīdz plānot efektīvāku ārstēšanu. Papildus var izmantot tādas metodes kā funkcionālā MRI vai PET skenēšana, lai precīzāk plānotu ārstēšanu.

Ja Jums vai Jūsu tuviniekam ir aizdomas par glioblastomu, nepieciešama neiroķirurga konsultācija. Mēs piedāvājam gan klātienes, gan attālinātas konsultācijas ar videozvana palīdzību. 

Kādas ir glioblastomas ārstēšanas iespējas?

Sakarā ar glioblastomas spēju izplatīties apkārtējos smadzeņu audos un dažādo šūnu reakciju uz terapiju, tā ir grūti ārstējama slimība. Tomēr mūsdienu pieeja ietver vairākus posmus, lai uzlabotu pacienta dzīves kvalitāti un pagarinātu dzīvildzi:

1. Ķirurģiska ārstēšana: Operācijas mērķis ir maksimāli izņemt audzēju, nenodarot kaitējumu svarīgām smadzeņu funkcijām, kā arī iegūt materiālu histoloģiskai un molekulārai izmeklēšanai. Ja audzējs atrodas funkcionāli nozīmīgās zonās (piemēram, valodas vai kustību centros), pilnīga izņemšana var nebūt iespējama, un tiek veikta biopsija.

2. Staru terapija: Pēc operācijas bieži izmanto staru terapiju, lai iznīcinātu atlikušās audzēja šūnas, nereti kombinācijā ar ķīmijterapiju, piemēram, temozolamīdu (Temodal).

3. Ķīmijterapija: Papildus temozolamīdam var lietot tādus medikamentus kā lomustīns (CCNU), īpaši, ja audzējam ir MGMT metilēšana.

4. Jaunākās metodes: Eksperimentālā stadijā ir tādas pieejas kā audzēja ārstēšanas lauki (TTF), kas izmanto elektriskos laukus, lai traucētu šūnu dalīšanos, un imunoterapija, kas stimulē imūnsistēmu cīnīties ar audzēju.

Ārstēšanu plāno multidisciplināra komanda – neiroķirurgi, onkologi un radiologi –, pielāgojot to katra pacienta vajadzībām. Aktīvi norit pētniecība, un pacientiem pieejami klīniskie pētījumi ar jaunām metodēm. Ja apsverat operāciju pie mums, iepazīstieties ar mūsu pacientu atsauksmēm. Operācijas veicam modernajā Aiwa Clinic stacionārā.

Glioblastoma. Kāda ir slimības prognoze?

Pieaugušajiem ar glioblastomu, kurai nav IDH mutācijas, vidējā dzīvildze, pielietojot standarta ārstēšanu, ir 11-15 mēneši. Labāka prognoze ir pacientiem, kas jaunāki par 50 gadiem, un tiem, kuriem veikta maksimāla audzēja rezekcija. Molekulārie marķieri, piemēram, IDH mutācija, ievērojami uzlabo iznākumu – šādos gadījumos vidējā dzīvildze var sasniegt 27-31 mēnesi, salīdzinot ar 11-13 mēnešiem bez mutācijas.

Vēl viens svarīgs faktors ir MGMT gēna promotora metilēšana – ja tā ir klātesoša, audzējs kļūst jutīgāks pret tādām zālēm kā temozolamīds vai lomustīns, kas var uzlabot ārstēšanas efektivitāti. Neskatoties uz medicīnas progresu, glioblastomas ārstēšana joprojām ir izaicinājums, taču pētniecība turpinās, piedāvājot cerību uz labākiem rezultātiem nākotnē.