Starpskriemeļu diska trūce jostas daļā

Kādēļ rodas starpskriemeļu diska trūce jostas daļā?

Starpskriemeļu diska trūces veidošanās jostas daļā ir cieši saistīta ar paša diska uzbūvi. Katrs starpskriemeļu disks sastāv no divām galvenajām daļām – blīva ārējā gredzena un biezam gēlam līdzīga kodola. Diski ir nozīmīgas mugurkaula struktūras, kas nodrošina triecienu absorbciju (amortizāciju) starp skriemeļiem, balsta virsējos skriemeļus un nodrošina plašu mugurkaula kustīgumu visos virzienos.

Par diska trūci sauc stāvokli, kad starpskriemeļu diska ārējais gredzens ieplīst un tā iekšējais kodols izspiežas caur plīsuma vietu. Ja kodola izspiešanās notiek mugurkaula nerva tuvumā un to saspiež, veidojas diska trūces simptomi - galvenā pazīme ir nerva nospieduma izraisītas sāpes, kas pa nerva gaitu izstaro uz kāju. Tāpat nereti vērojamas situācijas, kad diska trūce izveidojas vietā, kur tuvumā nav nervu saknīšu, un šādos gadījumos tā var noritēt pilnīgi bez simptomiem.

Radioloģisko izmeklējumu aprakstos bieži tiek minēta “diska protrūzija”. Atšķirībā no diska trūces, par protrūziju sauc starpskriemeļu diska deformāciju (izvelvēšanos) bez tā ārējā gredzena plīsuma. Nelielas diska protrūzijas vērojamas gandrīz katrā magnētiskās rezonanses (MRT) vai datortomogrāfijas (DT) izmeklējumā, un visbiežāk tās nav simptomu cēlonis. Tomēr atsevišķos gadījumos diska protrūzija var būt pietiekami liela, lai nospiestu nervu un izraisītu atbilstošus nerva nospieduma simptomus.

Attēlā: masīva diska trūce jostas daļā

Kādi faktori palielina risku saslimt ar diska trūci?

Starpskriemeļu diska trūce jostas daļā ir bieži sastopama saslimšana, kas visbiežāk skar cilvēkus vecumā no 25 līdz 50 gadiem, un vīrieši ar to slimo aptuveni divas reizes biežāk nekā sievietes. Smags fizisks darbs paaugstina gan pirmatnējās saslimšanas, gan tās atkārtošanās risku, savukārt liekais svars ne tikai veicina diska trūces rašanos, bet arī aptuveni 12 reizes palielina recidīva risku pēc mikrodisektomijas operācijas. Tāpat būtisks riska faktors ir smēķēšana (nikotīns), kas samazina starpskriemeļu diska asinssapgādi, veicina tā deģenerāciju (priekšlaicīgu novecošanos) un kavē dzīšanas procesus. Protams, ar diska trūci var saslimt ikviens jebkurā vecumā - arī bez acīmredzamiem vai zināmiem iemesliem.

Diska trūces simptomi var rasties bez acīmredzama iemesla, taču visbiežāk tie ir saistīti ar smagumu celšanu, strauju pagriešanos vai spēcīgām stumšanas un vilkšanas kustībām. Pieaugot spiedienam un slodzei uz mugurkaulu - īpaši cilvēkiem ar neattīstītu stājas jeb dziļo muskulatūru -, disks var izvelvēties, ieplīst vai pārplīst. Tas savukārt rada spiedienu uz blakus esošo nerva saknīti, kas vada impulsus uz kāju, izraisot spēcīgas, šaujošas sāpes sēžas apvidū un visā kājas garumā.

Kādi var būt starpskriemeļu diska trūces simptomi jostas daļā?

• Sāpes kājā: Visbiežākais simptoms ir izteiktas, asas vai šaujošas sāpes kājā (sēžā, augšstilba priekšpusē vai mugurpusē, apakšstilbā vai pēdā), kas parasti ir ievērojami stiprākas par muguras sāpēm un visbiežāk izpaužas vienā pusē.
• Muguras sāpes: Var būt vērojamas slimības sākumā, taču tās parasti ir mazāk izteiktas.
• Notirpums un jušanas traucējumi: Bieži novērojams notirpums kājā, kura precīzu lokalizāciju nosaka tas, kurā skriemeļu līmenī izveidojusies trūce.
• Provocējošie faktori: Sūdzības pastiprina kustības, ilgstoša sēdēšana, stāvēšana, neliela attāluma noiešana, kā arī klepošana, šķaudīšana vai smiešanās.
• Muskuļu vājums: Muskuļu vājums kājā ir bīstams simptoms, kas liecina par ļoti izteiktu nerva nospiedumu.
• Urinācijas, defekācijas un jušanas traucējumi: Urinācijas (urīna nesaturēšana vai aizture) un defekācijas traucējumi, sedlveida jušanas zudums starpenē un vājums abās kājās ir reti (1–2% operēto gadījumu), bet kritiski bīstami simptomi, ko medicīnā sauc par zirgastes sindromu (cauda equina). Šādos gadījumos pastāv ļoti augsts risks (aptuveni 45%), ka pat pēc sekmīgas operācijas var saglabāties urīnizvadorgānu, zarnu trakta un seksuālā disfunkcija.

Kādi izmeklējumi ir nepieciešami?

Ja novērojams kāds no aprakstītajiem simptomiem, vispirms nepieciešams apmeklēt speciālistu. Pēc rūpīgas pacienta iztaujāšanas un neiroloģiskās izmeklēšanas iespējams precīzi noteikt, starp kuriem skriemeļiem radusies problēma, un veikt tieši mērķētus izmeklējumus ar magnētisko rezonansi (MRT) vai datortomogrāfiju (DT). Kaut arī datortomogrāfija var būt informatīva gados jauniem pacientiem ar normālu ķermeņa svaru, rentgena starojuma dēļ priekšroka vienmēr dodama magnētiskajai rezonansei. Savlaicīga speciālista konsultācija ne tikai pasargās no nevajadzīgu izmeklējumu veikšanas, bet arī nodrošinās pareizas ārstēšanas uzsākšanu.

Ja pastāv aizdomas par starpskriemeļu diska trūci, sniegsim profesionālu konsultāciju un piedāvāsim piemērotāko izmeklēšanas un ārstēšanas risinājumu. Nodrošinām arī attālinātas konsultācijas. Pierakstīties uz konsultāciju var elektroniski vai sazinoties ar mums pa tālruni vai e-pastu.

Kādas ir ārstēšanas iespējas?

Par piemērotāko ārstēšanas plānu izlemsiet kopā ar savu ārstējošo ārstu. Mēdz būt situācijas, kad operācija jāveic neatliekami vai steidzami, tomēr lielākajā daļā gadījumu tā nav nepieciešama un terapiju sāk ar neķirurģiskām (konservatīvām) metodēm, kas ir efektīvas aptuveni 60–70% gadījumu. Ja jūsu sūdzības, neiroloģiskais stāvoklis un radioloģisko izmeklējumu dati būs atbilstoši sākotnējai konservatīvajai ārstēšanai, ārsts jūs informēs par turpmāko plānu un nākamo kontroles vizīti.

Neķirurģiskā (konservatīvā) ārstēšana ietver šādus elementus:

Medikamentozā terapija:

• Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPLI, piemēram, etorikoksibs, ibuprofēns u. c.): Tiek lietoti gan to pretsāpju darbības (bloķē perifēros sāpju receptorus), gan pretiekaisuma un prettūskas efekta dēļ. Tas ir īpaši svarīgi, jo nospiestā nerva saknīte kairinājuma dēļ pietūkst, radot papildu nospiedumu.
• Centrālos sāpju receptorus bloķējoši līdzekļi (paracetamols): Atšķirīgā darbības mehānisma dēļ to bieži lieto papildu NPLI, lai panāktu kombinētu pretsāpju efektu.
• Antikonvulsanti (pregabalīns, gabapentīns): Medikamenti neiropātisko sāpju ārstēšanai, kas rodas tieša nervu struktūru (nervu saknītes) nospieduma un kairinājuma rezultātā.
• Kombinētie / spēcīgie pretsāpju līdzekļi (piemēram, Skudexa): Medikamenti, kurus nozīmē papildus gadījumos, ja citi līdzekļi nenodrošina pietiekamu sāpju atvieglojumu.

Epidurālā blokāde: Injekcija, kuras laikā rentgena kontrolē mugurkaula kanālā (epidurālajā telpā) tiek ievadīti spēcīgi pretiekaisuma un prettūskas medikamenti (triamcinolons, metilprednizolons vai deksametazons). Zāles izplatās virs cietā smadzeņu apvalka un mazina tūsku ap nospiesto nerva saknīti, atbrīvojot nervu un strauji uzlabojot pacienta pašsajūtu.

Mugurkaula ortozes (jostas, korsetes): Tiek izmantotas kompleksā terapijā, lai papildus stabilizētu mugurkaulu un nodrošinātu relatīvu nekustīgumu skartajā segmentā. Tas mazina iekaisumu, samazina sāpes un sniedz lielāku komfortu un drošības sajūtu. Jostas daļas diska trūces gadījumā tiek pielietotas jostas ortozes, pieejami arī paaugstināti ortožu modeļi, kas piemēroti pacientiem ar lielāku vēdera apkārtmēru.

Ārstnieciskā vingrošana (fizioterapija): Mērķtieži vingrojumi dziļās muguras muskulatūras nostiprināšanai. Tie palīdz samazināt mehānisko slodzi uz mugurkaulu, radot labvēlīgus priekšnoteikumus diska trūces pakāpeniskai "uzsūkšanai" un pacienta atveseļošanai.

B grupas vitamīni: Uztura bagātinātāji vai zāles, kas satur B grupas vitamīnus, veicina bojāto nervaudu reģenerāciju un atjaunošanās procesus.

Ne-ķirurģiskā ārstēšana tiek veikta 6-8 nedēļas un, ja tā nesniedz uzlabošanos, var būt nepieciešama operācija.

​

Kādos gadījumos ir jāveic operācija?

Simptomātiskas starpskriemeļu diska trūces gadījumā operācija nepieciešama tikai 10–20% pacientu.

Ķirurģiska ārstēšana ir veicama šādos gadījumos:

• Saglabājas simptomi: Sāpes un citi traucējumi nepāriet pēc 6 nedēļu ilgas, pilnvērtīgas konservatīvās terapijas.
• Izteikts dzīves kvalitātes ierobežojums: Pacients cieš no stiprām sāpēm, kuras nav iespējams noņemt ar medikamentiem vai blokādēm, un to dēļ ir izteikti ierobežotas ikdienas aktivitātes (piemēram, stāvēšana un iešana).
• Progresējošs neiroloģiskais deficīts: Pasliktinās neiroloģiskie simptomi, piemēram, pieaug muskuļu vājums vai notirpums kājā.
• Akūti orgānu funkciju traucējumi: Parādās urinācijas (urīna aizture vai nesaturēšana) un vēdera izejas traucējumi, kā arī seksuālā disfunkcija (cauda equina jeb zirgastes sindroms, kas prasa neatliekamu operāciju).

Ko šīs slimības gadījumā nozīmē operācija?

Biežākā operācija, ko veic jostas daļas diska trūces gadījumā, ir mikrodisektomija. Tā ir mazinvazīva operācija, ko veic caur 2,5–3 cm garu ādas griezienu. Precizitātei un pacienta papildu drošībai gan pirms operācijas, gan tās laikā tiek izmantota rentgena iekārta. Operāciju mikroskopa kontrolē evakuē diska trūci, brīvus diska fragmentus un atbrīvo nervu no nospieduma. Starpskriemeļu disks ir ļoti nozīmīga mugurkaula struktūra, ko šīs operācijas laikā nepieciešams saglabāt, tāpēc viss disks netiek izņemts.

Pēc šādas operācijas pacients slimnīcā uzturas tikai vienu nakti. Nākamajā rītā ar fizioterapeita palīdzību ceļas kājās, sāk staigāt un vingrot, un patstāvīgi dodas mājās.

Atsākt normālas ikdienas aktivitātes un atgriezties darbā var 3–4 nedēļas pēc operācijas.

Praktiski gatavojoties operācijai, bieži rodas daudzi jautājumi. Šeit varat uzzināt atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par sagatavošanos operācijai.

Lai gan diska trūces operācija ir uzskatāma par ļoti drošu, tāpat kā ikvienai operācijai, arī tai ir iespējami sarežģījumi. Šeit varat uzzināt vairāk par iespējamajiem ar operāciju saistītajiem sarežģījumiem.

Mūsu klīniskā bāze (vieta, kur tiek veiktas operācijas un manipulācijas) ir stacionārs „AIWA Clinic”.

Kāds režīms jāievēro pēc starpskriemeļu diska trūces operācijas?

Tā kā vislielākais spiediens uz disku veidojas sēžot, saliecoties uz priekšu un ceļot smagumus, lai izvairītos no diska trūces recidīva (atkārtotas izveidošanās), pirmajās 3–4 nedēļās pēc operācijas ir stingri jāievēro šāds režīms:

• Nesēdēt: Pēc iespējas jāizvairās no sēdus pozīcijām. Pacients var brīvi stāvēt, staigāt un gulēt, bet nedrīkst sēdēt. Pat piecelšanās no gultas jāveic tā, lai izvairītos no noslodzes sēdus stāvoklī. Pareizu piecelšanos, kā arī specifiskus vingrinājumus jums pirmajā pēcoperācijas dienā ierādīs fizioterapeits.
• Nesaliekties uz priekšu: Saliekšanās uz priekšu palielina spiedienu uz disku un palielina recidīva attīstības risku. Fizioterapeits ierādīs drošus paņēmienus, kā pacelt priekšmetus no zemes bez muguras salliekšanas.
• Necelt smagumus: Smagumu celšana būtiski palielina spiedienu uz starpskriemeļu disku un recidīva risku, tāpēc no tās stingri jāizvairās.
• Neveikt ķermeņa vērpšanās kustības: Mugurkaula rotācija un vērpšanās palielina slodzi uz disku, tāpēc no šādām kustībām jāizvairās.
• Lietot fiksējošo ortozi: Pirmos 2 mēnešus pēc operācijas, atrodoties vertikālā stāvoklī (īpaši pie slodzes), ieteicams nēsāt jostas fiksējošo ortozi. Tā nodrošina papildu stabilitāti un drošības sajūtu, ierobežo mugurkaula kustīgumu un pasargā no pārslodzēm.

Kādi ir jostas daļas diska trūces operācijas rezultāti?

Mikrodisektomija ir ļoti efektīva operācija ar labiem un teicamiem rezultātiem 84–90% gadījumu. Kā sekmīgs operācijas rezultāts tiek vērtēta neiroloģisko simptomu (sāpju, notirpuma, muskuļu vājuma kājā) izzušana. Mikrodisektomija jostas daļā nav efektīva lokālu muguras sāpju ārstēšanai - šo operāciju neveic, ja muguras sāpes ir galvenā sūdzība.

Mikrodisektomija tiek uzskatīta par zema riska operāciju, tomēr ikvienai invazīvai manipulācijai pastāv riski. Diska trūces recidīvs (atkārtošanās) tajā pašā lokalizācijā ir biežākā iespējamā problēma, kas visbiežāk novērojama pirmo trīs mēnešu laikā pēc operācijas. Lai izvairītos no diska trūces atkārtošanās, stingri jāievēro ārsta un fizioterapeita sniegtie norādījumi un noteiktais režīms.

Šādas operācijas tiek veiktas samērā bieži. Varat iepazīties ar atsauksmēm par Latvijas un ārvalstu pacientu pieredzi ārstējoties pie mums.

Pieraksts pie ārsta

Lai pierakstītos uz neiroķirurga konsultāciju elektroniski, lūdzu, izmantojiet šo saiti.
Pierakstīties iespējams arī, rakstot uz e-pastu vai telefoniski.