Mugurkaula kakla daļas starpskriemeļu diska protēze

Septiņi augšējie mugurkaula skriemeļi (C1 līdz C7) veido mugurkaula kakla daļu, kas sākas pie galvaskausa pamatnes un pāriet mugurkaula krūšu daļā. Tie aizsargā muguras smadzenes un balsta galvaskausu.

Starpskriemeļu diski absorbē fizisko slodzi un ļauj skriemeļiem kustēties. Katram starpskriemeļu diskam ir spēcīgs ārējais (fibrozais) gredzens un mīksts iekšējais kodols. Starpskriemeļu disku problēmas var izraisīt pēkšņa vai ilgstoša ikdienas pārslodze, vai trauma.

Ja mugurkauls ir vesels, mugurkaula kakla daļas skriemeļi un starpskriemeļu diski ļauj veikt šādas kustības:

• noliekšanās uz sāniem;
• noliekšanās uz priekšu / atpakaļ (fleksija un ekstenzija);
• pagriešanās pa labi un pa kreisi (rotācija).

Kas ir deģeneratīvas izmaiņas mugurkaula kakla daļā?

Deģeneratīvas izmaiņas mugurkaula kakla daļā ir normāls mugurkaula novecošanās process. Ne vienmēr šīs izmaiņas ir saistītas ar sāpēm un dzīves kvalitātes samazināšanos. 20 gadu vecumā ~37%, 50 gadu vecumā ~80%, bet >80 gadu vecumā ~98% cilvēku starpskriemeļu diskos ir vērojamas deģeneratīvas izmaiņas.

Starpskriemeļu disku deģeneratīvu izmaiņu rašanos un progresēšanu var paātrināt, piemēram, fiziska pārslodze vai ilgstošas vienveidīgas ķermeņa pozas (darbs piespiedu pozās ar noliektu vai atliektu galvu), un tas var izraisīt starpskriemeļu disku bojājumus, kas var izraisīt vienas vai vairāku nervu saknīšu nospiedumu un sāpes / jušanas traucējumus (tirpšanu) vienā vai abās rokās.

Disku deģenerācija var izraisīt šādas sekas:

• Diska trūci, kas var izraisīt nervu saknītes saspiedumu un sāpes, tirpšanu, vājumu rokā (radikulopātija).
• Starpskriemeļu atveru sašaurināšanos jeb foraminālu stenozi, kuras simptomi ir līdzīgi diska trūcei.
• Mugurkaula kanāla sašaurināšanos (mugurkaula kanāla stenozi), kas rada ietekmi uz muguras smadzenēm vai muguras smadzeņu saspiedumu (mielopātiju). Muguras smadzeņu saspiedums kakla daļā jeb mielopātija kakla daļā var izraisīt jutības vai kustību traucējumus visās ekstremitātēs.

Kas ir Prodisc C Vivo kakla starpskriemeļu diska protēze?

Prodisc C Vivo ir mākslīgais disks, kas paredzēts disku aizvietošanai mugurkaula kakla daļā. To veido divas titāna sakausējuma plāksnes- augšējā un apakšējā, kā arī lodveida ("bumbiņa–ligzda") locītavas mehānisms starp tām. Apakšējā plāksnē ir stingri nofiksēts speciāls medicīniska, īpaši augstas molekulmasas polietilēna (UHMWPE) ieliktnis, kas veido locītavas "bumbiņu", savukārt augšējā plāksne satur pret to piegulošu kobalta-hroma-molibdēna (CoCrMo) sakausējuma "ligzdu" (kalotu). Tādējādi kustība notiek vienā, precīzi definētā lodveida locītavas punktā starp šīm divām daļām- atšķirībā no protēzēm ar brīvi kustīgu, trīsdaļīgu (mobilu) uzbūvi, kurās polietilēna ieliktnis var patstāvīgi slīdēt un griezties starp abām plāksnēm.

Plākšņu virsmas, kas piekļaujas skriemeļa ķermenim, ir ar tīra titāna pārklājumu un asiem izvirzījumiem (dzeloņiem), kas nodrošina implanta sākotnējo (primāro) stabilitāti uzreiz pēc operācijas un ļauj kaulam ar laiku saaugt ar implanta virsmu (sekundārā stabilitāte).

Prodisc C Vivo ir pieejams 18 dažādos izmēros - sešos platuma/garuma variantos un trīs augstumos (5, 6 un 7 mm). Ārsts izvēlēsies Jums piemērotāko izmēru.



Attēlā: Prodisc C Vivo kakla daļas diska protēze.

Kā kustas Prodisc C Vivo starpskriemeļu diska protēze?

Prodisc C Vivo protēzes kustība notiek lodveida locītavā starp augšējās plāksnes kalotu (apaļo izliekto kupola daļu) un apakšējā plāksnē fiksēto polietilēna ieliktni. Šīs locītavas rotācijas centrs atrodas tuvu apakšējai skriemeļa plāksnītei, kas ir tuvu dabiskā starpskriemeļu diska kustības centram. Kakla muskuļi un mīkstie audi kustina skriemeļus un pie tiem piestiprinātās Prodisc C Vivo plāksnes, nodrošinot fizioloģisku (dabisku) kustību apjomu- noliekšanos uz priekšu / atpakaļ (fleksiju / ekstenziju), noliekšanos uz sāniem un pagriešanos (rotāciju). Atšķirībā no nekustīgiem speciālas medicīniskās plastmasas (PEEK) vai titāna (3D printēti), vai paša pacienta kaula (mūsdienās tiek izmantoti ārkārtīgi reti) implantiem, kuri veicina skriemeļu saaugšanu un imobilizē (padara nekustīgu) kustību segmentu starp diviem blakus esošajiem skriemeļiem, Prodisc C Vivo mākslīgā diska protēze nodrošina normālas, dabiskas kustības mugurkaula kakla daļā.

Attēlos (no kreisās puses uz labo): Sānu projekcijas rentgenogramma (miera stāvoklī, noliecot un atliecot galvu) pacientam 1 gadu pēc C5/6 un C6/7 priekšējās diskektomijas un diska protēžu ievietošanas operācijas.

Kas ir ADR operācija jeb kakla daļas diska aizvietošana ar  diska protēzi?

Prodisc C Vivo tiek implantēts ar atvērtu priekšējo pieeju (kakla priekšējā virsmā, visbiežāk - labajā pusē) pēc diskektomijas jeb diska izņemšanas veikšanas. Šo operāciju saīsināti sauc par ADR (angļu val. artificial disc replacement) jeb diska nomaiņa pret mākslīgā diska protēzi.

Kādos gadījumos ieteicama Prodisc C Vivo starpskriemeļu diska protēze?

• No C3 līdz C7 viena vai divu starpskriemeļu disku bojājuma gadījumā.

• Gados jauniem pacientiem līdz 55-60 gadu vecumam.

• Ja pacientam ir simptomātiska mugurkaula kakla daļas disku slimība - sāpes kaklā un/vai rokā (radikulāras sāpes) un/vai funkcionāli neiroloģiski traucējumi.

• Ar attēldiagnostikas izmeklējumu (magnētiskās rezonanses izmeklējumu) apstiprināta diska trūce, spondiloze (osteofītu klātbūtne) vai starpskriemeļu diska augstuma samazināšanās, ar vai bez radikulopātijas un/vai mielopātijas pazīmēm.

• Pacientam ir nesekmīga vismaz sešas nedēļas ilga neķirurģiska (konservatīva) ārstēšana.

Kuriem pacientiem nedrīkst implantēt Prodisc C Vivo starpskriemeļu diska protēzi? Kādas ir ADR operācijas kontrindikācijas?

Ja diagnosticēts jebkurš no turpmāk minētajiem stāvokļiem, Prodisc C Vivo NEDRĪKST implantēt:

• lūzumi, infekcija vai audzējs skartajā mugurkaula kakla daļas segmentā;
• mugurkaula kanāla sašaurināšanās (spinālā stenoze) hipertrofiskas fasešu locītavu artrozes dēļ;
• izteikta fasešu locītavu deģenerācija;
• palielināta skriemeļu segmentālā nestabilitāte;
• mugurējās gareniskās saites pārkaulošanās (OPLL);
• osteoporoze vai izteikta osteopēnija;
• akūta vai hroniska sistēmiska, mugurkaula vai lokāla infekcija;
• reimatoloģiskas slimības, piemēram, ankilozējošais spondilīts un reimatoīdais artrīts;
• jebkurš cits medicīnisks vai ķirurģisks stāvoklis, kas padara apšaubāmu ieguvumu no mugurkaula operācijas;
• zināma paaugstināta jutība pret implanta materiāliem (titānu, kobaltu, hromu, molibdēnu, polietilēnu);
• atkarība no medikamentiem, narkotiku vai alkohola lietošana;
• grūtniecība;
• izteikta aptaukošanās (ķermeņa masas indekss virs 40);
• pacienta nespēja vai nevēlēšanās sadarboties un sekot ārstēšanas un rehabilitācijas norādījumiem;
• skeleta augšanas periodā esoši (nepilngadīgi) pacienti.

Kādi sarežģījumi ir iespējami ADR operācijai ar Prodisc C Vivo diska protēzes implantu?

Šīs operācijas ir uzskatāmas par salīdzinoši drošām, un klīnisko pētījumu dati liecina, ka lielākajai daļai pacientu tā nodrošina sāpju mazināšanos un dzīves kvalitātes uzlabošanos. Piemēram, vienā no lielākajiem randomizētajiem pētījumiem secināts, ka pēc operācijas neiroloģiskais stāvoklis bija uzlabojies 88% pacientu. Tomēr, tāpat kā jebkuras citas mugurkaula kakla daļas operācijas gadījumā, arī ar Prodisc C Vivo starpskriemeļu diska protēzi var rasties sarežģījumi jeb komplikācijas. Vairums ADR operācijas risku ir līdzīgi kakla priekšējas diskektomijas un nekustīga implanta ievietošanas operācijas (ACDF, angļu val. anterior cervical discectomy and fusion) riskiem.

• sāpes pēc operācijas, sāpes plecos, sprandā un pakausī (Arnolda neiralģija, okcipitāla neiralģija);
• pārejošs vai pastāvīgs kakla stīvums pēc operācijas;
• operācijas neefektivitāte simptomu mazināšanai, kustību apjoma zudums operētajā segmentā;
• virspusējas vai dziļas infekcijas, sepse;
• pneimonija, elpceļu infekcija;
• asins receklis (tromboze) asinsritē vai plaušu embolija, sirdsdarbības apstāšanās;
• reakcija uz zālēm vai anestēzijas līdzekļiem operācijas laikā vai pēc tās, alerģiskas vai audu reakcijas uz implanta materiāliem;
• slikta brūces / audu dzīšana;
• pēcoperācijas hematomas, asins zudums;
• reti - miokarda infarkts, insults vai ar operācijas veikšanu saistīta nāve;
• pārejošs barības vada kairinājums, apgrūtināta / sāpīga rīšana;
• barības vada bojājums;
• atgriezeniskā balsenes nerva paralīze, balss piesmakums;
• smadzeņu cietā apvalka bojājums ar cerebrospinālā šķidruma noplūdi;
• nervu saknīšu vai muguras smadzeņu bojājums: vājuma sajūta rokā, nejutīgums, zarnu, seksuālās funkcijas vai urīnpūšļa darbības traucējumi;
• asinsvadu vai apkārtējo mīksto audu bojājums;
• implanta komponentu saliekšanās, nolietošanās, izkustēšanās vai lūzums;
• kļūda operācijas līmeņa noteikšanā un implanta ievietošana starp blakus esošajiem skriemeļiem;
• implanta fiksācijas zudums, komponentu pārvietošanās vai migrācija (nobīde), implanta iegrimšana skriemeļa ķermenī (subsidence);
• skriemeļa ķermeņa lūzums;
• mugurkaula sagitālā balansa izmaiņas;
• periartikulāra pārkaulošanās (heterotopiska osifikācija) un spontāna saaugšana ap protēzi;
• deģeneratīvas izmaiņas operētajā vai blakus esošajos segmentos, kas var radīt nepieciešamību pēc atkārtotas operācijas;
• nepieciešamība veikt atkārtotu operāciju sakarā ar iepriekš minētajiem sarežģījumiem.

Pēc literatūrā apkopotajiem datiem, atkārtotas operācijas biežums blakus esošā segmenta slimības dēļ 10 gadu laikā pēc kakla starpskriemeļu diska protezēšanas (dažādiem implantiem) ir no 3.7 līdz 5.1% pacientu, bet pēc ACDF operācijas - ap 22% pacientu. Tātad - diska protezēšanas operācijai šis risks ir aptuveni četras reizes mazāks.

Kāda ir atšķirība starp Prodisc C Vivo starpskriemeļu diska protēzi un ACDF operāciju ar nekustīga starpskriemeļu implanta ievietošanu?

Bieži vien mākslīgā starpskriemeļu diska protēzes vietā pacientam tiek veikta priekšējā diskektomija un nekustīga starpskriemeļu implanta ievietošana jeb spondilodēze (ACDF). ACDF jeb priekšējās kakla diskektomijas un spondilodēzes operācijas laikā ķirurgs izņem bojāto starpskriemeļu disku un aizpilda diska vietu ar plastmasas (PEEK), titāna vai kaula (reti) implantu. Protēzes augstumu izvēlas atkarībā no diska augstuma virs un zem tā. Atjaunojot diska augstumu, iespējams samazināt spiedienu uz nerviem un/vai muguras smadzenēm.

ACDF operācijas laikā papildus blakus esošo skriemeļu fiksācijai no priekšpuses var tikt pieskrūvēta arī plāksne.

Starpskriemeļu disku aizvietojot ar Prodisc C Vivo protēzi, skriemeļu savstarpēja fiksācija netiek veikta, jo operācijas mērķis ir saglabāt normālas kustības starp kakla daļas skriemeļiem. Pētījumos ir noskaidrots, ka normālu kustību saglabāšana spēlē būtisku lomu blakus (augstāk vai zemāk) esošā diska deģeneratīvu (novecošanās / nolietošanās) izmaiņu progresēšanā un nepieciešamībā nākotnē veikt papildus operāciju.

Gan ACDF operācija, gan ADR operācija ar Prodisc C Vivo starpskriemeļu diska protēzi:

• nodrošina nervu saknīšu un muguras smadzeņu atbrīvošanu no nospieduma;
• aizstāj bojātu starpskriemeļu disku;
• atjauno starpskriemeļu diska laukuma augstumu.

Prodisc C Vivo kakla diska protēze, atšķirībā no nekustīga starpskriemeļu diska implanta:

• nodrošina normālu fizioloģisku kustību saglabāšanu mugurkaula kakla daļā un
• būtiski samazina augstāk un zemāk esošo disku bojājuma un līdz ar to arī nākotnē iespējamu operāciju risku.