Meningioma

Kas ir meningioma?

Meningioma ir viens no visbiežāk sastopamajiem (visbiežāk labdabīgajiem vai salīdzinoši labdabīgajiem) intrakraniālajiem (galvaskausa) un mugurkaula kanāla audzējiem. Tā rodas no arahnoidālās membrānas (latīņu: arachnoidea), kas apņem smadzenes un muguras smadzenes. Arahnoidālā membrāna ir viena no trim aizsargkārtām, kas ieskauj smadzenes.

Tādējādi meningioma pati par sevi nav smadzeņu audzējs, bet gan smadzeņu apvalku audzējs, kas var izdarīt spiedienu uz smadzenēm. Lielākā daļa meningiomu ir labdabīgi audzēji, kurus iespējams pilnībā izārstēt ar ķirurģisku iejaukšanos, tomēr retos gadījumos tie var būt ļaundabīgi.

Kur var veidoties meningiomas?

Meningiomas var attīstīties praktiski jebkurā vietā galvaskausā vai mugurkaula kanālā, kur atrodas meninges audi. Dažos gadījumos vienam pacientam var būt vairākas meningiomas. Reti sastopamas meningiomas lokalizācijas ir redzes nerva apvalks un smadzeņu ventrikulārā sistēma.

Meningiomas simptomi

Tā kā meningiomas parasti aug ļoti lēni, tās bieži paliek asimptomātiskas, līdz sasniedz ievērojamu izmēru un sāk spiest uz smadzenēm vai nerviem.

Biežākie simptomi, ja meningioma atrodas smadzenēs:

• Pakāpeniskas galvassāpes
• Retāk: jauni epilepsijas lēkmju veidi
• Neiroloģiski traucējumi (vājums vienā ķermeņa pusē, runas grūtības, ožas zudums u.c.)
• Uzvedības izmaiņas, apjukums vai miegainība

Simptomi ir atkarīgi no audzēja konkrētās lokalizācijas galvaskausā. Lēnas attīstības dēļ šie simptomi bieži tiek kļūdaini saistīti ar novecošanu.

Simptomi, ja meningioma atrodas mugurkaulā:

• Kustību un jušanas traucējumi ekstremitātēs.

Cik bieži sastopami šie audzēji?

Meningiomas veido 34% no primārajiem intrakraniālajiem audzējiem. Visbiežāk tās tiek diagnosticētas cilvēkiem vecumā no 30 līdz 70 gadiem, un aptuveni 2–3% no tām ir ļaundabīgas.

Meningiomas sastopamas divreiz biežāk sievietēm nekā vīriešiem. Mugurkaula meningiomas ir 10 reizes biežāk sastopamas sievietēm.

Kā tiek diagnosticēta meningioma?

Galvenā diagnostikas metode ir magnētiskās rezonanses attēlveidošana (MRI). Pieaugošais attēlveidošanas izmeklējumu (MRI/CT smadzenēm un mugurkaulam) skaits ļauj nejauši atklāt daudzas meningiomas, kad pacientiem tiek veikti izmeklējumi citu iemeslu dēļ.

Ko darīt, ja diagnosticēta meningioma?

Mūsdienīgas MRI iekārtas ļauj radiologiem precīzi noteikt, vai audzējs ir meningioma. Ja MRI atzinumā tā ir apstiprināta, nepieciešama neiroķirurga konsultācija, lai izvērtētu ārstēšanas iespējas.

Meningioma ne vienmēr prasa steidzamu ķirurģisku iejaukšanos. Bieži vien nejauši atklātās meningiomas ir nelielas un asimptomātiskas, tādēļ var izvēlēties aktīvu novērošanu ar ikgadējām MRI pārbaudēm, lai sekotu audzēja augšanai.

Ja meningioma izraisa veselības problēmas vai uzrāda augšanas pazīmes, var apsvērt ķirurģiju. Konsultācijas laikā ārsts izskaidros dažādu ārstēšanas pieeju priekšrocības un riskus.

Ja Tev vai Tuviem cilvēkiem ir apstiprināta vai aizdomas par meningiomu, ieteicama neiroķirurga konsultācija.

Piedāvājam gan klātienes, gan attālinātas konsultācijas, izmantojot video zvanus. Pierakstu var veikt elektroniski, pa tālruni vai e-pastu. Sazinies ar mums, lai vienotos par attālinātu konsultāciju.

Kā norit meningiomas operācija?

Operācija tiek veikta vispārējā anestēzijā ar mērķi maksimāli noņemt audzēju, vienlaikus nodrošinot drošību.

Ķirurģiskā pieeja ir atkarīga no audzēja atrašanās vietas, attiecībām ar apkārtējām struktūrām un ķirurga pieredzes meningiomu noņemšanā.

Kopš 1957. gada tiek izmantota Simpson klasifikācija, kas ietver piecus meningiomas izņemšanas radikalitātes līmeņus un palīdz noteikt atkārtošanās risku. Ja iespējams, audzējs jāizņem pilnībā kopā ar skarto cieto smadzeņu apvalku un apkārtējām struktūrām, kam seko apvalka un kaulu defektu rekonstrukcija.

Ja apsver operāciju pie mums, vari izlasīt pacientu atsauksmes gan no Latvijas, gan citām valstīm.

Mūsu modernajā un labi aprīkotajā Aiwa klīnikā tiek veikta diagnostika un ķirurģiskas iejaukšanās.

Pēcoperācijas novērošana

Lai gan meningiomas pārsvarā ir labdabīgas, pat pilnīga izņemšana nenovērš atkārtošanās risku – 8,5% gadījumu 10 gadu laikā. Mazāk radikālas operācijas gadījumā atkārtošanās risks sasniedz 18,8%.

Turpmākā novērošana ietver:

• Regulāras MRI pārbaudes visa mūža garumā
• Pirmā MRI kontrole 6–12 mēnešus pēc operācijas
• Turpmākās MRI pārbaudes ik pēc 1–3 gadiem